Jaunākie raksti

Bērna kustību prieka sekmēšanai

Kustības ir viena no mūsu organisma vitālajām vajadzībām. Palūkojieties uz mazu bērnu: viņš vienmēr ir kustībā. Vai mēs vienmēr ļaujam bērnam apmierināt šo organisma nepieciešamību? Bērnu bieži apsaucam, norājam par to, ka viņš skrien, lec, cenšas kaut kur uzkāpt. Bērni mūs neklausa, un tas ir labi.

Padomi vecākiem par bērnu audzināšanu

Padomi vecākiem.
• Pieņemt bērnu nozīmē viņu mīlēt ne skaistuma, ne gudrības, ne čakluma, ne īpašu spēju dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka viņš ir.
• Vecāki drīkst izrādīt nepatiku pret kādu bērna darbību vai rīcību, bet ne pret pašu bērnu kopumā.
• Pieaugušajiem, pārrunājot bērna rīcību, jārēķinās ar viņa jūtām.
• Neiejaucieties bērna darbībā pirms viņš to nelūdz. Tādā veidā pieaugušie demonstrē ticību bērna spējām.
• Jā bērnam ir grūti un viņš lūdz Jūsu palīdzību, noteikti palīdziet.
• Ļaujiet bērnam piedzīvot savas nepareizās rīcības vai bezdarbības sekas (saprāta robežās). Tā viņš gūs pieredzi un attīstīs sevī atbildību.
• Bērnam izvirziet izpildāmas prasības. Iespējams, nepieciešams izmainīt vidi vai apstākļus.
• Noteikumu nedrīkst būt daudz, tiem jābūt elastīgiem.
• Vecāku prasībām jāsaskan ar bērna vajadzībām.
• Prasību izvirzīšanas tonim jābūt draudzīgi izskaidrojošam, ne pavēlošam.
• Sodot bērnu, labāk liegt viņam, ko iekārojamu un nenodarīt ļaunu.
• Audzināšana nav dresūra.
• Neapmierinātības ar bērna rīcību izrādīšana nedrīkst kļūt sistemātiska, lai pieaugušajam neiestātos nepatika pret bērnu vispār.
 

Kā audzināt bērnus ar uzvedības traucējumiem?

Neveiksmīga attiecību modeļa veidošanās ģimenē nereti izraisa bērna nepiemērotas uzvedības izpausmes. Tad pieaugušajiem ir grūti.

Bērna nepiemērotā uzvedība ir apliecinājums pieaugušo kā vecāku neatbilstošai rīcībai. Lielākā daļa cilvēku savus bērnus audzina līdzīgi pieredzētajam paša bērnībā. Vai vienmēr tādi audzināšanas modeļi dod cerēto?

Jebkuram vecākam, kuram rūp sava bērna nākotne, ir grūti pieņemt apgalvojumus: „Jūsu bērna uzvedība neatbilst pieņemtajam!”; „Jūsu bērns ir neaudzināts!”; „Jūs audzināt bērnu nepareizi!”. Grūti samierināties ar bērna uzvedības radītajām problēmām sabiedrībā, apkārtējo pārmetošajiem skatieniem par vecāku bezspēcību.

Lasīt vairāk šeit

Ko un kā stāstīt bērniem par Ziemassvētku vecīti..

Gandrīz ikviens no mums bērnībā patiesi ir ticējis tam, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts. Taču pienāk laiks, kad sastopamies ar skarbo realitāti - patiesībā Ziemassvētku vecītis nemaz nav tāds kā mūsu bērnišķīgajā iztēlē, viņam nepiemīt spēja apciemot visus bērnus vienā naktī, viņš ne vienmēr nokļūst pie bērniem caur skursteni un, iespējams, viņa nemaz nav? Bērna vilšanās realitātē var būt liela. Kā tad rīkoties vecākiem, kā izskaidrot bērnam, kas ir vai nav Ziemassvētku vecītis? Vai ģimenē vispār sākt stāstu par Ziemassvētku vecīti?
Lasīt vairāk šeit:

Ja vecākiem atšķiras uzskati bērna audzināšanā.

Tikai ideālajā pasaulē ir tā, ka vecākiem itin visā, kas skar bērnu audzināšanu, ir vienots viedoklis. Reālajā dzīvē, nākuši no dažādām vidēm un ieguvuši dažādas pieredzes, divi pieauguši cilvēki var būt ar atšķirīgām izpratnēm, kas ir pareizi un kas – nav.

Lasīt vairāk šeit