Jaunākie raksti

Cik ātri pēc slimošanas bērns var atgriezties bērnudārzā?

Bērnu slimošana ir aktuāla tēma ikvienā ģimenē. Lai cik daudz pūļu ieguldītu imunitātes stiprināšanā, no saslimšanas pilnībā nevar izvairīties neviens. Daudziem vecākiem aktuāls ir arī jautājums – cik ātri bērns drīkst atgriezties dārziņā pēc slimošanas? Konsultē Liene Smane, medicīnas doktore, pediatre Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Visu rakstu lasi šeit

Ko apskatīt Jelgavā un tās tuvumā kopā ar bērniem? Iespējamos ekskursiju maršrutus un galamērķus skati pievieenotajā dokumentā.

Baskāju taka - vai tikai modes lieta?

Izstaigāt taku basām kājām ir lietderīgi gan lieliem, gan maziem.
Staigājot ar basām kājām pa dažādām virsmām, iespējams ne tika norūdīties un stiprināt organisma aizsargspējas, bet arī stiprināt kāju muskuļus.
Iemesli, kāpēc iesaka apmeklēt baskāju taku:
  • Palīdz stiprināt un norūdīt organismu;
  • Sniedz lielisku atpūtu un mazina galvassāpes.;
  • Atslābina, nomierina un garantē pozitīvas enerģijas uzņemšanu;
Pēdās atrodas daudz nervu gali un staigājot pa dažādām virsmām, tie tiek aktivizēti, līdz ar to, tiek labvēlīgi ietekmēta visa organisma darbība.
Mūsu baskāju takas garums ir 23m. Sastāv no  27 posmiem, tajos ir dažādi dabīgi materiāli.
 
Čiekuri,
Kastaņi,
Sūnas,
Mazi akmentiņi,
Lielāki akmeņi,
Oļi,
Koku miza,
Zeme,
Salmi
Kastaņu lapas
 
Šķelda,
Kūdra,
Keramzīta bumbiņas,
Koka ripas,
Ozolu zari,
Bērzu zari,
Smiltis,
Zāģu skaidas smalkas,
Zāģu skaidas raupjākas,
Siens,
Dubļi un ziedu vanna pēc laikapstākļiem.
 

Ko bērnam vajadzētu prast, pabeidzot bērnudārzu? Jautājums, kas nodarbina visu topošo skolnieciņu vecākus....Vairāk par to lasi pievienotajā dokumentā.

Kādas prasmes liecina par bērna gatavību pamatizglītības apguves uzsākšanai?

 Kārtējais mācību gads tuvojas noslēgumam, tādēļ saprotamas ir topošo pirmklasnieku vecāku bažas par savu bērnu gatavību skolas gaitām. Šobrīd esam spiesti pieņemt pārmaiņas mūsu ikdienā un mācīšanās visos līmeņos notiek attālināti, tādēļ vēlamies vecākus iepazīstināt ar tām prasmēm, kuras bērnam būs nepieciešamas, lai veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas. Šo prasmju kopums ir noteiks MK noteikumos Nr. 716 "Par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām". 

Pirmsskolas izglītības nobeigumā
bērns ir apguvis šādus pratību pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes:

  • Valodu mācību jomā: valodā, kurā tiek īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus;
  •  sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā bērns apzinās sevi, piederību ģimenei un izglītības iestādei, skaidro un atšķir labu rīcību no sliktas, novērtē paša izvēlētu un patstāvīgi veiktu darbību, prognozē dažādas rīcības sekas ar personīgo veselību un drošību saistītās ikdienas situācijās (saskarsme ar pazīstamu cilvēku un svešinieku, veselībai kaitīgu vielu lietošanas un sadzīves traumatisma risku mazināšana mājās, izglītības iestādē, uz ielas, rotaļās brīvā dabā, pie ūdenstilpēm un spēļu laukumos, kā arī ugunsdrošības, ceļu satiksmes drošības, elektrodrošības noteikumi), ievēro noteikumus, saprot, pie kā un kādā gadījumā vērsties pēc palīdzības, kad jūtas slikti vai nedroši, nosauc ārkārtas palīdzības numuru 112; skaidro, ka Latvija ir daļa no pasaules, saprot, ka cilvēki ir dažādi; atpazīst un nosauc Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni un himnu, mācās ar cieņu izturēties pret tiem;
  •  kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā bērns vēro, klausās un iztēlojas, rada un īsteno ideju daudzveidīgā darbībā, mērķtiecīgi izmanto mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un, ja nepieciešams, kombinē tos, izvēlas un radoši izmanto dažādus materiālus, iepazīst latviešu un citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo, skandē tautasdziesmas, deklamē īsus dzejoļus, izspēlē pašu izdomātu vai literārā darba sižetu, dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dziedot individuāli un kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā, stāsta par savu pieredzi radošā darbībā, raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un literārā darba radīto pārdzīvojumu;
  •  dabaszinātņu mācību jomā bērns novērojot, salīdzinot un eksperimentējot izzina apkārtnē raksturīgo dzīvo organismu – augu, dzīvnieku un sēņu – pazīmes, iežu un ūdens īpašības, salīdzina no dažādiem materiāliem – stikla, koka, plastmasas, papīra, akmens – izgatavotu priekšmetu īpašības un to izmantošanas iespējas, novēro debess ķermeņus un to kustību, novēro zemes virsmas dažādību (līdzena, nelīdzena) tuvākajā apkārtnē, stāsta par novērotajām pārmaiņām dabā, mainoties gadalaikiem, diennaktij, laikapstākļiem, saprot drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar dzīvniekiem (tai skaitā kukaiņiem), augiem un sēnēm (tai skaitā nepazīstamiem), saprot, ka jāsaudzē daba un tās resursi, iesaistās tuvākās apkārtnes sakopšanas darbos;
  • matemātikas mācību jomā bērns darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā, veido skaitļa sastāva dažādas variācijas, izsaka pieņēmumu par skaitu attēlos un priekšmetu kopās un skaitot to pārbauda, skaitu apzīmē ar tam atbilstošu ciparu, raksta ciparus, ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību, ar lineālu mēra garumu, izzina ģeometriskas figūras, tai skaitā telpiskus ķermeņus, raksturo to formu un saista ar pazīstamiem objektiem, šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks"), nosauc objektu atrašanās vietu telpā un plaknē (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi"), radoši un atbilstoši noteiktam nosacījumam veido ritmiskas rindas un sakārtojumus no priekšmetiem un ģeometriskām figūrām;
  •  tehnoloģiju mācību jomā bērns stāsta par sava darba ieceri, plāno savas ieceres īstenošanas soļus, izvēlas nepieciešamos materiālus, īsteno ieceri un novērtē rezultātu, apgūst dažādas tehnikas, paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu izmantošanā savas ieceres īstenošanai, veido un savieno detaļas, iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem materiāliem, tur un pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus, piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura nozīmi;
  • veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā bērns ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā un veido veselīga dzīvesveida ieradumus, apzinoties riskus veselībai un mācoties tos novērst, sev un citiem drošā veidā pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām un piedalās kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, notur līdzsvaru, pārvieto priekšmetus un pārvar šķēršļus, izvēloties darbības veidu atbilstoši situācijai, daudzveidīgi izmanto sīkās motorikas prasmes, apzinās savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību, ikdienā regulāri ievēro personīgo higiēnu, stāsta, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādās kustību aktivitātēs, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdu.