Oktobris
Mēneša temats: Rudens raibumi. Es ēdu veselīgi.
Lielais jautājums: Kas es esmu?
Ziņa bērnam: Augļi, ogas, dārzeņi un graudaugu produkti ir svsrīgas mūsu ēdienkartes sastāvdaļas.

Vērtības: Daba, veselība
Tikumi: Centība, laipnība
Caurviju prasmes: Kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja.

Oktobris ir gada desmitais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir veļu, zemliku vai rudens mēnesis. Oktobris ir brīnišķīgs laiks, kas pārvērš dabu līdz nepazīšanai. Šis rudens mēnesis noteikti nav laiks ļauties skumjām..., drīzāk jau tā ir izdevība uzlikt jaunu un skaistu šalli un doties dabā.

Oktobris ir kā apelsīnu marmelādes šķēlīte - oranža, salda un vēl silta... Rudenīgais lietutiņš nomazgā putekļus no dvēseles un krītošajām lapām;  laiks, kad rokas arvien biežāk gribas sabāzt kabatās..., uzvilkt siltākas zeķes, aizvērt un atvērt acis, lai pārliecinātos, ka skaistums visapkārt nav sapnis, bet īstenība...
Oktobrim piemīt kaut kas neparasti melanholisks un brīnišķīgs - kā mīļa cilvēka apburošais smaids, kā degošu ziedu lapkritis...

Arī mūsu bērnudārzā oktobris būs īpašs - godināsim mūsu mīļos skolotājus un skolotāju palīgus Skolotāju dienā, svinēsim Miķeļdienu, pievienosimies vispasaules Resno lāču nedēļai, lai uzzinātu visu par lāčiem un ne tikai... Oktobrī mēs pētīsim rudeni - klausīsimies, kā pasaule skan un smaržo rudenī, kā būkšķ krītošie āboli, kā paukšķ kastaņi un zīles krītot, kā čab lapas zem kājām...Oktobrī mēs izzināsim rudens garšas - nogaršosim mūsu mazdārziņā izaugušos dārzeņus - kartupeli, gurķi, ķirbi, bieti, sīpolu; vāksim dabas materiālus, ar kuriem darboties ziemā - kastaņus un zīles; smaržosim un pētīsim rudens lapas un ziedus; darīsim rudens darbiņus grupu laukumiņos...

Oktobrī iepazīsimies ar Latvijā biežāk sastopamajiem kokiem, ogām, sēnēm; veiksim krāsu eksperimentus, vērosim gājputnu ceļu debesīs.
Šomēnes runāsim par brāļu un māsu attiecībām ģimenē, par draudzīgumu, godīgumu, uzticēšanos. Dalīsimies iespaidos par mīļākajām fotogrāfijām ģimenes albūmā, stāstīsim par savu vecmāmiņu un vectētiņu, par cieņu un gudrību; par jaunību un vecumu. Cepsim vecmāmiņas gardākos cepumus...Ņamm..

Skaisti saulainajās atvasaras dienās nesēdi mājās - dodies laukā, lai vērotu, kā krīt lapas; izsmaržotu  pēdējos, vēl salnas nenokoztos rožu ziedus, ļauj  lai vējš, nebēdnīgi smiedams un skriedams pa pasauli, sajauc tavus glīti sasukātos matus...Ļaujies rudenim!
Bet rēnajos, drūmi lietainajos, rudenīgi apcerīgajos vakaros ielej sev krūzē liepziedu tēju, pieliec medu, mīlestību un maigumu un dzer...

Ar tevi es lasīju kastaņus,
rudens trūdošās milzīgās lapās..
Es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti,
Teikt vai neteikt, ka es tevi...nu jā... 
Un varbūt pat ļoti, ļoti...
( I.Ziedonis)