Padomi vecākiem.
• Pieņemt bērnu nozīmē viņu mīlēt ne skaistuma, ne gudrības, ne čakluma, ne īpašu spēju dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka viņš ir.
• Vecāki drīkst izrādīt nepatiku pret kādu bērna darbību vai rīcību, bet ne pret pašu bērnu kopumā.
• Pieaugušajiem, pārrunājot bērna rīcību, jārēķinās ar viņa jūtām.
• Neiejaucieties bērna darbībā pirms viņš to nelūdz. Tādā veidā pieaugušie demonstrē ticību bērna spējām.
• Jā bērnam ir grūti un viņš lūdz Jūsu palīdzību, noteikti palīdziet.
• Ļaujiet bērnam piedzīvot savas nepareizās rīcības vai bezdarbības sekas (saprāta robežās). Tā viņš gūs pieredzi un attīstīs sevī atbildību.
• Bērnam izvirziet izpildāmas prasības. Iespējams, nepieciešams izmainīt vidi vai apstākļus.
• Noteikumu nedrīkst būt daudz, tiem jābūt elastīgiem.
• Vecāku prasībām jāsaskan ar bērna vajadzībām.
• Prasību izvirzīšanas tonim jābūt draudzīgi izskaidrojošam, ne pavēlošam.
• Sodot bērnu, labāk liegt viņam, ko iekārojamu un nenodarīt ļaunu.
• Audzināšana nav dresūra.
• Neapmierinātības ar bērna rīcību izrādīšana nedrīkst kļūt sistemātiska, lai pieaugušajam neiestātos nepatika pret bērnu vispār.
Raksti vecākiem
Ko un kā stāstīt bērniem par Ziemassvētku vecīti..
Gandrīz ikviens no mums bērnībā patiesi ir ticējis tam, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts. Taču pienāk laiks, kad sastopamies ar skarbo realitāti - patiesībā Ziemassvētku vecītis nemaz nav tāds kā mūsu bērnišķīgajā iztēlē, viņam nepiemīt spēja apciemot visus bērnus vienā naktī, viņš ne vienmēr nokļūst pie bērniem caur skursteni un, iespējams, viņa nemaz nav? Bērna vilšanās realitātē var būt liela. Kā tad rīkoties vecākiem, kā izskaidrot bērnam, kas ir vai nav Ziemassvētku vecītis? Vai ģimenē vispār sākt stāstu par Ziemassvētku vecīti?
Lasīt vairāk šeit:
Lasīt vairāk šeit:
Ja vecākiem atšķiras uzskati bērna audzināšanā.
Tikai ideālajā pasaulē ir tā, ka vecākiem itin visā, kas skar bērnu audzināšanu, ir vienots viedoklis. Reālajā dzīvē, nākuši no dažādām vidēm un ieguvuši dažādas pieredzes, divi pieauguši cilvēki var būt ar atšķirīgām izpratnēm, kas ir pareizi un kas – nav.
Lasīt vairāk šeit
Lasīt vairāk šeit
Saaukstēšanās – uztura speciālistes Tatjanas Tepo padomi!
Vīrusa infekcijas koncentrāciju asinīs vislabāk var mazināt, uzņemot šķidrumu. Ja slimības laikā dzer maz, asinīs veidojas arvien lielāka vīrusa infekcijas koncentrācija. Tāpēc pastāv dažādu komplikāciju un slimības saasinājuma risks.
Vairāk lasīt šeit.
Vairāk lasīt šeit.
Bērns kož
(autors: klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa)
Kāpēc divgadnieks kož? Jo viņš pēta pasauli, viņam niez, radušās spēcīgas emocijas (piemēram, prieks vai greizsirdība). Divgadnieks nekož speciāli. Un pat, ja tev šķiet, ka viņai vai viņam ir viltīga sejas izteiksme, tas nav speciāli, tā, kā mēs to pieaugušie iedomājamies. Tā ir rotaļa. Vecāki vienmēr redz savus bērnus kā jau pietiekami gudrus. Tā ir, bet atbilstoši vecumam. Bērns divos gados neplāno un neveic mērķtiecīgas košanas darbības! Tātad, ja mēs redzam kādu, kas nesaprot, ko viņš dara, ko mums pašiem darīt? Kādas mums rodas emocijas? Bezspēcība? Dusmas? Vai miers un izpratne, ka nu nevar bērns divos gados iepazīt visas dzīves likumsakarības un attīstīt savas smadzenes līdz 30 gadus veca cilvēka līmenim.
